Cilvēka veselības un atmosfēras saistīas izpētei ir ļoti sena vēsure, un tajā fakti sajaukušies ar dažādām leģendām. Savulaik jau par medicīnas tēvu dēvētais Hipokrāts trktātā Par gaisiem, ūdeņiem un vietā, iepazīstinājis ar laika apstākļu iedarbības būtību uz cilvēku. Kopš tā laika pagājuši 25 gadsimti, medicīna sasniegusi milzīgu uzplaukumu, taču tieši šīs ietekems izpēte aizvien kaut kā palikusi mazliet ārpus zinātnieku uzmanības loka.
Par šādas nolaidības galvenajiem vaininiekiem jau 19. Gadsimtā uzkatāmi divi zinātnes giganti : Luijs Pastērs un Gregors Mendelis. Mikrobu infekciju un iedzimtības lomas atklāšana dziļi dibenplānā atbīdīja meteoroloģiskos faktorus. Bet, piemēram, katastrofas, kas radušās laika apstākļu kaprīžu rezultātā, savu mērogu ziņā ne mazākā mērā neatpaliek no citām stihiskajām nelaimēm.
Vai mēs to pietiekami labi apzinamies? Izlasot laikrakstā par to, kā pāri lieliplsētai nolaidies zaļgans miglas mākonis, kas negaidot paņemis vairākus tūkstošus cilvēku dzīvību, mēs sākumā it kā sabīstamies, taču jau ļoti drīz aizmirstam šo informāciju, uzskatot, ka tas acīmredzot bijis kāds savdabīs izņēmums.
Taču tā ir visgrūtākā maldīšanās! Patiesībā apskaužami bieži gan laukos, gan pilsētās dzīvojošie cilvēki allaž gluži noteiktā mērā spiesti izbaudīt nepatikšanas, ko izraisa dažādas atmosfēras parādības. Lūk, un pēdējā laikposmā medicīna cenšas atgūt iekavēto. Diemžēl pētniekiem vajadzēja sākt gluži no nulles : radīt mēraparātus, uzkrāt novērojumu aprakstus, izstrādāt gan profilakses, gan tostarp arī ārstēšanas metodes.
Tagad neliels atskats no citas ļaunās puses, kur aiziet lielākais enerģijas patēriņš mūsdienās. Enerģija, Tīmeklis un CO2. Pēdējo 100’000 gadu laikā ogļskābās gāzes koncetrācija vēl nekad nav bijusi tik augst kā patlaban. Globālā tīmekļa energopatēriņš katru gadu pieaug par 10%. Ar enerģijas daudzumu, kas nepieciešams diviem informācijas meklējumiem Google ir pietiekami lai uzkarsētu ūdeni tējkannā.
Tā dēvēto mēstuļu nosūtīšanai ļaundari katru gadu patērē 33 miljardus kilovatstundu elektroenerģijas, vienlaikus izmetot atomsfērā aptuveni 17 miljonus tonnu ogļskābās gāzes (tik patm cik trīs miljoni automašīnu) Ar tādu daudzmu elektroenerģijas varētu nodrošināt 2,4 miljonus mājsaimniecību. Patlaban visas informācijas tehnoloģijas kopā atmosfērā izmet 2% ogļskābās gāzes, kas ir vairāk nekā visai aviācijas nozarei kopumā. Ir prognozes, ka jau 2020. Gadā tīmeklis nodrošinās vismaz 20% no visas ogļskābās gāzes emisijas atmosfērā.
