Vot, drosmīga sieviete!

Dzīvē gadās visvisādi. Arī šķiršanās dažkārt ir neizbēgama lieta. Cilvēki pēc tām pārdzīvo, skumst, citi priecājās, bet citi reaģē šādi, kā šī drosmīgā sieviete!

Ļoti iespējams, ka tu šobrīd raudāsi, šo lasot. Tu visticamāk domā, ka tūlīt tevi mācīšu, kā ir jāizturas pret tavu jauno draugu, manu bijušo vīru. Tu varbūt gaidi kādus likumus par to, kā izturēties pret maniem bērniem.

Tas pavisam nav tas par ko būs šī vēstule.

Es vēlētos tevi laipni sagaidīt.

Laipni sveikt šajā “modernajā ģimenē”, kā mēs visi tagad veidosim savas savstarpējās attiecības.

Nenoliedzami, bērni ir tie, kuri mani un manu bijušo vīru uztur attiecībās, tā pat kā tev ir darba attiecības ar savu priekšnieku. Galvenais šobrīd ir veiksmīgi pildīt vecāku pienākumus, lai bērni neizjustu nekādu diskomfortu, vai, ka būtu kaut ko zaudējuši. Es tev nestāstīšu par viņu, kuru es pazīstu no 20 gadu vecuma. Nestāstīšu intīmas lietas par viņu, kurās viņš ir dalījies ar mani. Tas ir jūsu abu ziņā, kā jūs veidojat savas attiecības un, cik ļoti viņš dalās savos stāstos ar tevi. Es nestāstīšu, kādēļ mums nesanāca tā, kā gribējās.

Man viņš ir vīrietis, kurš ir lielisks kādai citai.

Šis varētu izklausīties jocīgi- bet es esmu priecīga par tevi! Jo tu maniem bērniem parādīsi viņu tēvu, tādu, kādu viņi nekad to nebija redzējuši ar mani esot. Viņi redzēs savu tēvu laimīgu, starojošu un enerģijas pilnu. Bērni dzirdēs viņu smejamies (pārāk ilgi un pārāk skaļi, kā viņi iepriekš ir izteikušies). Tātad arī mani bērni kļūs laimīgāki.

Esi tāda kāda tu patiesi esi. Nebaidies no mums, no iespējamā nosodījuma, niknuma vai naida, jo es tev varu apsolīt-nekas tāds tevi šeit negaida. Mēs ticam, ja tu esi pietiekami laba viņu tēvam, tad tu esi pietiekami laba arī mums. Nebaidies runāt ar mani, maniem puikām vai manu iespējamo nākamo vīru.

Tu vari nonākt situācijās, kad tiks pārspriestas situācijas par bērniem. Tad tev tās nāksies vienkārši pieņemt un klausīties, jo mums tas ir jāizlemj tikai kopīgi un tikai divatā.

Viņš man nezvanīs, lai sūkstītos par grūto darba dienu.

Viņš nezvanīs, lai pārspriestu pēdējo seriāla epizodi.

Viņš neprasīs man padomu modē.

Es viņam esmu tikai bērnu māte. Nekas vairāk.

Es ceru, ka ar laiku, arī tev izveidosies unikālas un brīnišķīgas attiecības ar katru no mūsu puikām. Tas ļoti iespējams nebūs viegli vai ātri, bet, kas gan šajā dzīvē ir?

Es ceru, ka šī vēstule tevi neaizbiedēs. Ceru, ka tu saproti, ka pirmajā tikšanās reizē būtu bijis neveikli apspriest un izrunāt šādas lietas. Tāpēc es ceru, ka tu sadzirdēji mani.

Uzmanīgi un cieņpilni, es tevi aicinu mūsu ģimenē. ”

Šo izlasot, rodas pārdomas, vai ar šādu reakciju uz notikumiem, turpmāk dzīvot ir vieglāk, jeb nē.

loading...