Latvijas ģimenes pārcelšanās ar 3 bērniem uz Angliju izraisa milzu sašutumu soc tīklos – Iedzīvotāji pikti!

Portāls lsm.lv ziņo, ka iemesls, kāpēc jaunās ģimenes pamet Latviju ir ne tikai zemās algas  vai nesakārtota sociālā sistēma, bet arī attieksme un darba devēju un ņēmēju sasvtarpējās attiecības, kā arī citu cilvēku naids.

Tas spilgti pierādījās arī pēc kādas LTV sižeta par trīs bērnu ģimeni no Baldones, kas pārcēlās uz dzīvi Lielbritānijā. Varētu pat teikt, ka stāsts uzspridzināja sociālos tīklus, to lietotāju vidū izraisot viedokļu sadursmes.

Treiju ģimene neaizbrauca uz Lielbritāniju lasīt sēnes vai šķirot atkritumus. Abiem vecākiem arī Latvijā bija darbs, turklāt labs. Ģimenes mātei Rūtai par vairāki, taču ģimene Latvijā vairs nejutās droši mainīgās nodokļu sistēmas un nesakārtoto sociālās un veselības aprūpes dēļ. Tāpēc pāris kopā ar saviem 3 bērniem pārcēlās uz Angliju, kur dzīvo un strādā arī ģimenes tuvinieki.

Vēl viens iemesls aizbraukšanai ir attiecībās un tas, kā cilvēki viens pret otru izturas. Tas, kas aizsākās sociālajos tīklos pēc šī sižeta parādīšanās, apliecina Rūtas teikto. Daudzi cilvēki ir gatavi aprunāt tos, kuri skaļi pasaka to, ko domā liels daudzums cilvēku.

Edgars Eglītis mikroblogošanas vietnē Twitter raksta: “Tādai Treiju ģimenei varu ieteikt tikai vienu – brauciet vēl tālāk uz ziemeļiem. Ragbijas Tesko centrā nemaksā tik labi, cik vaļu tauku medniekiem aiz polārā loka. Brauciet tur ar saviem radu radiem.”

Viņam piebalso Jānis Novickis: “Nu ko var īdēt! Ja neesi spējīgs nodrošināt, nav ko ražot. Izvēlēties vieglāko ceļu un ar to lielīties ir mīksto pasākums.”
Bet Aigars Prūsis saka: “Bet neesmu gatavs, ka budžeta dotācijas iestāde, kurai pienākas arī manu nodokļu daļa, informatīvā kara laikā ražo produktu, kas tīkams Kremļa propagandas mašīnai.”

“Labākais veids, kā tikt no dusmām vaļā, ir dusmoties. Ja manī ir dusmas, tad jebkurš iemesls ir labs. Ko ar saviem komentāriem izdara otram, par to jau nedomā,” secina psihoterapeite Gunta Andžāne.  Viņa norāda, ka atšķirībā no ģimenes kritizētājiem, aizbraucējiem ar pašapziņu viss ir kārtībā.

“Kas tad bēg? Tie, kuri var paskriet. Tātad tie, kuri tic, ka citur ir labāk. Tie ir par sevi domājoši, par bērniem domājoši. Viņi ir uz rīcību tendēti. Ja cilvēks ir depresīvs, ja vilšanās bagāža ir lielāka, viņš nekustēsies,” uzskata Andžāne.

Anglijā dzīvojošā Inese Ejubgo secina, ka pareizi būtu radīt proporcionāli stāsti, attiecīgi, ja aizbrauc, bet viens atgriežas, tas stāstus arī vajag tādā proporcijā – 10 aizbraucēju un viens atgriešanās stāsti, lai viss būtu objektīvi un neviens nevienam nemelotu.

Valters Mitāns sociālajos tīklos secina: “Tā ir reāla dzīve, ka cilvēki joprojām aizbrauc. Labāk pievērt acis un tēlot, ka nekas tāds nenotiek?”

Savukārt Kristīna Blumberga secina – “Šis ir ļoti, ļoti skumjš stāsts. Nedomāju, ka šī ģimene negrib/neprot strādāt. Domāju, šai ģimenei ir piegriezies Saeimas savtīgums, Oligarhu izmeklēšanas komisija, Ļimončiks, shēmas, meli.”

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienības pārstāvji apliecina, ka pēdējo aizbraucēju vilni izraisīja pārsvarā ekonomiski iemesli.

Eiropas Latviešu apvienības pārstāve Aira Priedīte apgalvo, ka iedzīvotājiem pirmajā vietā ir darbs un darba samaksa.

Arī dzīves kvalitāte, bet tā pielīdzinās.

PBLA pārstāvniecības vadītājs Latvijā Jānis Andersons apgalvo, ka cilvēkiem, kas aizbrauc uz neatgriešanos, ir vilšanās, un to pamatīgi ietekmē arī savstarpējās attiecības, tostarp ar darba devēju, jo Eiropā tāds iespējamas nav, tur ir citādāks līmenis nekā Latvijā.

Lūk arī video par konkrēto sižetu :

loading...