Laikam ejot, mana mājas apkārtne arī ir lēnām mainījusies, ir sakārtots arī atkritumu izmešanas laukums, pareizāk laikam būtu teikt – tika sakopta apkārtne, saplestie un sadedzinātie konteineri nomainīti uz jauniem, uzlikta sēta apkārt, kas norobežo šos konteinerus, liekot skaidri saprast, ka tur ir tikai miskaste. Ik pa laikam parādās arī lielais konteiners, kādu parasti izmanto celtniecībās, lai tur samestu iekšā logu rāmjus, mēbeles un pārējās lietas, ko vietējie (pieņemu, ka ne tikai) izmetuši turpat pie miskastēm.
BRĪDĪ, KAD PARĀDĪJĀS KONTEINERI DAŽĀDĀS KRĀSĀS, KAS NOZĪMĒ, KA TE VAR MEST SAŠĶIROTOS ATKRITUMUS, ATKAL AIZDOMĀJOS, KA VARĒTU SĀKT ŠĶIROT TOS ARĪ ES.
Bet vienmēr, ejot izmest atkritumus, redzēju, ka šķirošanai domātie konteineri ir piemesti tieši tādā pašā veidā kā pārējie. Tad aizdomājos par to, kāpēc tā notiek. Pirmā lieta ko es sapratu – nekur nav īpašas zīmes, ka jāšķiro atkritumi.Pamācība atsevišķi kaut kur uzrakstīts kas kurā konteinerā jāmet ir tikai uz pašiem konteineriem.
PROTAMS, KA LAIKA GAITĀ TIE UZRAKSTI NOBRUŽĀJAS, KĀ ARĪ ŠIE UZRAKSTI IR TIKAI LATVIEŠU VALODĀ. VISMAZ SĀKOTNĒJI, TĀ BIJA, PĒDĒJĀS REIZES TAGAD NEMAZ NEESMU TOS IEVĒROJIS.
Pāris reizes, redzot kaimiņus, metot parasto “Rimi” vai “Maxima” maisiņu pilnu ar atkritumiem, tiem neparedzētajās vietās, pieklājīgi aizrādīju un mudināju tos izmest zaļajos konteineros un ka tie krāsainie ir domāti sašķirotiem atkritumiem. Bet kāds no īgnajiem kaimiņiem man pajautāja vai es pats šķiroju, ka tik gudri mācu citus. Atbilde no manis skanēja “Nē”! Pēc neliela pārdomu brīža mājās, izdomāju sākt šķirot.
Šķirojot un metot atkritumus tiem paredzētajās vietās mans entuziasms uz šo lietu arvien auga lielāks.
REDZĒJU, KA LAIKA GAITĀ ARĪ MANI KAIMIŅI ARVIEN BIEŽĀK SĀKA ŠĶIROT UN KRĀSAINIE KONTEINERI PĀRSVARĀ TIKAI AIZPILDĪTI AR TIEM PAREDZĒTAJIEM ATKRITUMIEM, LAI GAN NEIZTIKA ARĪ IKDIENAS ATKRITUMU MAISU.
Līdz vienu dienu, metot ārā atkritumus, sastapos ar atkritumu atkritumu apsaimniekotājiem, kuri kā reiz izveda visus atkritumus. Protams, ka apstājos un pagaidīju, lai viņi pabeigtu savu darbu un es varētu izmest savus atkritumus tiem paredzētajā vietā. Viens no šiem vīriem, stumjot klāt kārtējo konteineru pie auto, uzsauca lai metu tik iekšā visu pa taisno auto. Uz ko es atbildēju, ka tie ir sašķirotie atkritumi.
VĪRS PASMĒJĀS, KA ESMU TĀ CENTIES ŠĶIROJOT UN NOTEICA, KA TĀPAT VISS TIEK SAMESTS KOPĀ UN VESTS PROM KOPĀ.
Tajā brīdī man bija neliels šoks, neizpratne un vēl lielāka vilšanās sajūta. Likās, ka kāds vienkārši tikko uzspļāva virsū visam tam ko es biju tik ļoti cītīgi darījis vairākus mēnešus. Iemetu savus atkritumus “mistkastes auto” un devos savās gaitās ar vielu pārdomām par to kāpēc tad vispār ir vajadzīgi šādi atkritumu šķirošanas konteineri, ja viss tiek vests kopā? Tikai uz papīra, lai atskaitītos kādam par to, ka tiek šķirots? Bet kāds tam labums, ja tas ir tikai uz papīra? Tas nozīmē, ka tiek noniecināts tas darbs, ko ieguldījuši iedzīvotāji, kuri šķiro atkritumus. Un pēc šī visa manī vairs nav izbrīns, kāpēc cilvēki nevēlas šķirot, dara to pasīvi un atkritumu šķirošana nav populāra iedzīvotāju vidū. Jo kāda gan tam jēga, ja tas tiek darīts tāpat vien, prieka pēc, kuru vēlāk citi sabojā. Interesanti liekās arī fakts, ka gandrīz visi apsaimniekotāji arī savās mājas lapās izvieto kādus bukletus, ka ir jāšķiro un kā pareizi tas ir jādara. Lai vai kā, es atzīšos – tagad esmu atgriezies atpakaļ pie ierastā dzīves ritma un vairs nešķiroju neko.
INTERESANTI BŪTU SAŅEMT ŠĪS NOZARES ATBILDĪGO KOMENTĀRUS PAR TO KĀ TIEK VEIKTA ATKRITUMU ŠĶIROŠANA UN KĀPĒC TAS TIEK DARĪTS TIKAI UZ PAPĪRA, NEVIS REĀLI DZĪVĒ?!
P.s. Vienīgais, kas tomēr ir palicis, ko ik pa laikam mēdzu sašķirot ir stikla pudeles un burkas, jo tiem ir pavisam savādāks konteiners un tos tik tiešām brauc un iztukšo tikai stiklu.
