Epilepsijas slimnieku izpēte palīdz zinātniekiem izprast, kā cilvēka smadzēs veidojas ‘’es’’ uztvērums, kas nosaka ķermeņa piederību un atšķirību starp sevi un citu personu. Pievienojot elektrodus slimnieku smadzēm pētnieki var izraisīt sajūtu, ka viņi atrodas ārpus ķermeņa un noraugās uz sevi no malas vai uztver atsevišķias ķermeņa daļas kā sev nepiederīgas.
Svešinieks seko kā ēna. Diognoze – traucēta smadzeņu spēja lokalizēt ķermeni. Pacientei ir sajūta ka viņai aiz muguras sēž nepatīks svešinieks, kas atdarina viņas kustības. Simptomi – pirms operācijas ar kuru paredzēts novērst epilepsiju 22 gadus vecai pacientei smadzenēs implantē vairākus elektrodus.
Kad diviem no tiem mediķi pieslēdz strāvu, sievietei rodas sajūta, ka turpat līdzās atrodas vēl kāds cilvēks. Šī ēna klusēdama stāv tieši aiz muguras atstājot svešinieka iespaidu, taču paciente nejūt to fiziski pieskaramies. Ēna pieņem tādu pašu ķermeņa stāvokli kā sieviete.
Piemēram, kad viņa apsēžas, pievelk sev klāt ceļgalus un aptver tos ar rokām, to pašu dara arī ēna, it kā apskaujot viņas ķermeni. Pacientei tas šķiet nepatīkami.
Skats uz sevi no augšas. Diognoze – ir traucēta smadzeņu spēja adekvāti uztvert ķermeni, tāpēc pacientei šķiet, ka viņas apziņa atrāvusies no organisma un aplūko to lidojumā no augšas. Simptomi – veicot izmeklējumus 43 gadus vecai epilepsijas slimniecei, ārsti atklāj, ka viņa neparasti reāģē, kad noteiktā smadzeņu daļā saņem vāju elektriskās strāvas stimulu
Sieviete iesaucas, ka viņai ir sajūta itkā viņas ķermenis iegrimtu dziļāk slimnīcas gultā vai viņa kristu no liela augstuma. Kad ārsti nedaudz palielina strāva stiprumu, pacientei šķiet, ka viņa kļūst vieglāka, uzlido augšup pie griestiem un no turienes noraugās uz savu gultā guļošo fizisko ķermeni. Turklāt viņas uztverē šis ķermenis ir bez galvas un ar īsākām rokām un kājām nekā patiesībā.
Smadzeņu apgabals. Reakciju izrasa divi smadzenēs implantēti elektrodi. Tie ievietoti angulārajā jeb stūra krokā deniņu daivas aizmugurējā daļā. Šis apgabals nervu signālus no maņu orgāniem saista ar zināšanām par locekļu stāvokli, veidojot priekštatu par ķermeņu pozu un atrašanos telpā.
