Mūsdienu karš pret ķīmiskajiem ieročiem

3

5 Ķīmisko ieroču veidi. Zarīns. Zarīns ietekmē muskuļu kotrakcijas. Pazīmes : nervus paralizējoša inde bez krāsas, smaržas un garšas. Darbība : vairs nav iespējas pārtraukt muskuļu kontrakciju ierosināšanas mehānismu. Tie turpina sarauties, nespēj atbrīvoties un sākas krampji. Pēc minūtes iestājas elpošanas orgānu paralīze, upuris iet bojā.

4

AGENT 15. Apdulina un liek apjukt. Pazīmes : pulverveida nomiernošs līdzeklis bez smaržas. Darbīb : paralizē organisma nervu šūnu komunikāciju, arī samdzenēs, tāpēc upuris apjūk, vairs nespēj orientēties laikā un telpā, rādās haluciācijas – zaudē rīcībspēju.

5

FOGĒNS. Paralizē elpošanu. Pazīmes : bezkrāsaina, smacējoša gāze, kas ož pēc pelējuša siena. Darbība : 12 stundās sabojā dzīvībai svarīgos plaušu audus, tāpēc tās piepildās ar šķidrumu un rodas elpošanas grūtības. Jau pēc diennakts vai divām skābekļa nepietekamības dēļ iestājas nāve.

6

SINEPJU GĀZE. Rada apdegumus. Pazīme : dzeltenbrūna indīga gāze, kas var ost pēc sinepēm un ķiplokiem. Darbība : ādas šūnas iet bojā 4-24 stundu laikā pēc tiešas saskarsmes. Rada sāpīgus ķīmiskos apdegumus un pūslīšus. Ieelpota tā bojā plaušas. Nāve atkarībā no indes koncentrācijas var iestāties mēneša laikā.

7

CIĀNŪDEŅRADIS. (Zilskābe) Nosmacē šūnas. Pazīmes : bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums ar rūgtenu mandeļu smaržu. Darbba : gandrīz tūlīt bloķē skābekļa izmantošanas megānismu organisma šūnās. Upurim ir grūti elpot, to moka nelabums, krampji, galvas reibonis, līdz apstājas sirds. Apmulas ar ciankāliju izmanto specdienestu darbinieki, kam draud nonākšana gūstā. 

8

ASV. Sākotnējie krājumi : 27’771 tonna. Bīstamākās toksiskās vielas : zarīns, sinepju gāze. Jau iznīcināts 80%

9

Albānija. Sākotnējie krājumi  16 tonnu. Bīstamākā toksiskā viela : sinepju gāze. Jau iznīcināts 100%

10

Indija. Sākotnējie krājumi 1055 tonnas. Bīstamākā toksiskā viela : nav zināms. Jau iznīcināts 100%

11

Krievija. Sākotnējie krājumi 40’000 tonnu. Bīstamākās toksiskās vielas : nervu paralīstikās gāzes, sinepju gāze, fosgēns. Jau iznīcitnāts 46%  Mums jāuzmanāš no krievijas, viņiem ir bīstamākās vielas…

12

Lībija. Sākotnējie krājumi : 24 tonnas. Bīstamākās toksiskās vielas : sinepju gāze, zarīns. Jau iznīcināts 0%

13

Sīrija. Sākotnējie krājumi : 11’290 tonnu. Bīstamākās toksiskās vielas : zarīns un sinepju gāze. Jau iznīcināts : nav zināms.

14

Irāka. Sākotnēji krājumi : nav zināms. Bīstamākās toksiskās vielas : zarīns, sinepju gāze. Jau iznīcināts : nav zināms. 

15

Divas ķīmisko ieroču iznīcināšanas metodes : 

16

Pirmā. Sadedzināšana(Inde pārvēršas par pelniem, ūdens tvaikiem vai oglekļa dioksīdu) 1. No lādiņiem var baloniem izsūknē šķidro indi, kuru aizvada tālāk uz drošu rezervuāru. 2. Rezervuārā indi uzglabā līdz brīdim, kad to ielej sadedzināšanas iekārtas krāsnī. 3. Krāsnī indi uzkarsē līdz apmēram 1100 grādiem. No tās pāri paliek nekaitīgi pelni un lieka gāze. 4. Lieko gāzi izfiltrē, tādā veidā neļaujot atmosfērā nonākt kaitīgām daļiņām.

17

Otrā metode. Neitralizācija (Lētāks process, bet atstāj lielu daudzumu šķidru atkritumu, kas jāuzglabā) 1. No ķīmiskajām kaujas galviņā vai baloniem izsūknē indi, kuru aizvada tālāk uz drošu rezervuāru. Rezervuārā indi sajauc ar ķīmiskā vielām, kas neitralizē. Pēc tam maisījumu ielej krāsnī. Krāsnī maisījumu uzkarsē līdz 100 grādiem, lai ķīmiskie procesi risinātos ātrāk. 4 Apstrādāto indi aizvada tālāk uz tvertnēm, ko aizblombē un nogādā bīstamo atkritumu glabātavā.

loading...