Šobrīd ir vēstīts, ka ir panākta pirmā minimālās algas vienošanās un pārskatīšana, kas paredzēta 2022.gada pirmajā pusē, un visas tās ir veiksmīgi saskaņotas ar sociālajiem partneriem par minimālās algas līmeni jau 2023.gadā. LBAS ir informējusi, kāds varētu būt šis primārais kritērijs jaunās minimālās algas vērtības noteikšanā un kāds tas izskatās, var būt patiesais noteicošais un galvenais faktors, kas jāņem vērā turpmāk, jo uz tā balstīsies viss tālāk ejošais mehānisms, kas tad arī ir ļoti svarīgi ikvienam un katram no mums, lai varētu to precīzi saprast un orientēties!
LBAS ieteikusi, ka 2023.gadā kā iespējamo kritēriju minimālās algas noteikšanai varētu piedāvāt risinājumu 2021.gadā noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās bruto algas. Centrālā statistikas pārvalde paziņojusi, ka 2021.gada trešajā ceturksnī BRUP alga Latvijā ir tieši 1280 eiro. Ņemot vērā šo mērķi, LBAS vadība ir tikusies ar labklājības ministru, lai atjaunotu pilnvērtīgu sociālo dialogu labklājības nozarē. Turklāt, LBAS priekšsēdētāja Egila Baldzēna skatījumā, kopīgā tikšanās bija ļoti komerciāla un konstruktīva, tādējādi iezīmējot galvenos tuvākā laika mērķus, kas ir ļoti svarīgi ikvienam no mums, īpaši maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.
Lai gan vairākos jautājumos viedokļi joprojām atšķiras, kopumā, pēc Baldzēna teiktā, svarīgākais ir tuvināt partijas, tādējādi palielinot kopējo un primāro izpratni par apvienības kopējo nostāju. LBAS ministrs jau paudis atbalstu iecerei paaugstināt minimālo algu un samazināt ierobežojumus konkrētiem kursiem darba attiecību jomā pandēmijas apstākļos, kas mums visiem šobrīd ir ļoti svarīgi.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem saistībā ar sociālā dialoga atjaunošanu Labklājības ministrijā ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās nodrošināšanas nodaļas sasaukšana un regulāra darbība, kas ir viens no būtiskākajiem punktiem.
Jāpiebilst arī, ka drīzumā turpināsies diskusijas par plānotajiem grozījumiem Darba kodeksā. LBAS vadība sacījusi, ka kategoriski virzīt darba likuma grozījumu projektu brieduma valodā nav iespējams, jo darba likuma grozījumi nevar tieši pasliktināt darbinieku situāciju, tādējādi vājinot arodbiedrību un arodbiedrību lomu. Tāpēc ir svarīgi turpinās patreizējās sarunas, lai maksimāli ātrāk tiktu skaidrībā ar esošo situāciju.
