Anatolijs dzirdēja spalgus raudienus, kas nāca no naftas noplūdes vietām. “Mana dvēsele nevarēja nedzirdēt kliedzienus. Es devos, lai redzētu, kas tas ir. Jūs neticēsiet, bet es atradu divus nabaga kaķēnus , kas bija bezpalīdzīgi ietīti melnajā naftas masā” teica Anatolijs
“Bez vilcināšanās, es devos pēc tiem. Es biju iebridis tik dziļi, ka visa nafta un pretīgā eļļa bija līdz manam viduklim, visi mani zābaki un drēbes bija ar netīru ūdeņainu naftu, bet man bija vienalga, man vajadzēja izglābt šīs mazās būtnes”, teic varonīgais Anatolijs.
“Man bija jāizglābj šīs bezpalīdzīgās būtnes. Es tos apņēmu, piespiedu sev pie krūtīm un bridu ārā no netīrā ūdens, tiklīdz es biju nonācis krastā, es mazos skaistuļus ietinu savā t-kreklā, lai tie sasildītos.”
Viņš turpināja : “Dažas dienas iepriekš, es izglābu cilvēku, kas neveiksmīgi ar smagu aparatūru apgāzās otrādi. Šajā dienā bija kaķēni.”
“Kaķēni bija vienā, vienīgā eļļā, tāpēc es devos uz mājām, lai tos nomazgātu un pēc dažiem pārdomu brīžiem es tos pieņēmu savā ģimenē”
“Viņi ļoti ātri atguvās no šausminošā murga. Viņi pat kļuva par draugiem ar manu suni.” Viņš neticēja, ka cilvēki var būt tik cietsirdīgi, lai pamestu novārtā šos mazos un bezspēcīgos kaķēnus, tas vienkārši nav pareizi.
Pateicoties Anatolija varoņa centieniem, šie kaķēni ir izveseļojusies un atraduši brīnišķīgas mājas.
Anatolijs ir tiešām varonis, jo ir spējis izglābt divus apburošus skaistuļus, kā zināms dzīvības vērtība ir neizsakāma, tieši tāpēc, tas Anatoliju padara par varoni
