“Katrs jau to karantīnu izdzīvo citādāk. Kāds to uztver kā atvaļinājumu, bet kāds vairs nesaņem algu vai pat zaudē darbu. Tiem domas, protams, ir smagākas. Tā kā jau divas nedēļas atrodamies karantīnā, noskaņojums slīd uz leju, to nevar noliegt,” stāsta Zane.
“Pirmā nedēļa karantīnā bija galīgi norakstāma, taču šonedēļ gan es, gan draugi cenšamies ieviest kaut kādu rutīnu – celties astoņos, pastrādāt, pavingrot, palasīt grāmatu.
Arī mājās esot, dienu vajag sastrukturēt, citādi var iegrimt depresijā. Ja dzīve rit karantīnā, tad tiešām vajag dienas plānu, citādi jau kļūsim par tādu bezjēdzīgu, skumju dārzeni,” turpina Zane.
