Līgava viņu pameta, kad atgriezās no armijas kā invalīds, taču tad notiks kas tāds…

Divi bērnības draugi – Olga un Pāvels. Viņi bija pazīstami jau tik sen, ka paši nemaz īsti neatminas, kad aizsākusies viņu īstā draudzība. Pilnīgi visur devās kopā, šķīrās tikai vakarā, kad jau bija laiks doties mājās. Bērni kopā sataisīja daudz jautru piedzīvojumu un atmiņu. Jaunā un jaukā gaišmatainā meitenīte un brašais puisis kļuva par nešķiramiem draugiem.

Pats Pāvela tēvs bija izbijis karavīrs un arī puisim bija mērķis par tieši tādu kļūt. Viņš vairāk nekā cītīgi sāka trenēties un tam visam gatavoties. Visas bērnu rotaļas bija par kara tēmu un viņš vienmēr iejutās kā karavīrs, bet Olga vienmēr tēloja viņas medmāsiņu. Viņi bija tik ļoti nešķirami, ka skolā sēdēja vienā solā un klasesbiedru vidū jau tika nodēvāti par pāri uz mūžu jeb par”vīru un sievu.”

Pāvels starp visiem vienaudžiem izcēlās ne tikai ar savām zināšanām, bet arī ar savu fizsiko formu. Starp jauniešiem notika nepatīkama saruna un viņi sāka runāt par savām nākotnes profesijām. Olga bija nolēmusi mācīties medicīnu, bet Pāvelam galvā bija tikai militārā karjera. Meitene vairs nespēja iedomāties savu dzīvi bez sava mīļotā un centās nemitīgi viņu pierunāt palikt. “Tie taču ir tikai divi gadi. Tad mēs varēsim tikties. Un šajā gadījumā tieši pārbaudīsim savu uzticību viens otram,” izteicās Pāvels. Olgai vien nācās samierināties un pieņemt viņa gala izvēli.

Abi jaunieši skolu pabeidza ar izcilību. Ilgi gaidīto vasaru viņi pavadīja kopā un arvien vairāk sāka iemīlēt viens otru, kā arī kļuva jau par oficiālu pāri, kas ļoti iepriecināja abu vecākus. Bija palicis pavisam maz laika līdz Olgas studijām un Pāvela iesaukšanas armijas rindās.

Pāvels nokļuva desantniekos, kur turpināja izcelties ar savām izcilajām prasmēm un aizvien ātrāk guva jaunu pieredzi. Pāvels ieguvu labu priekšniecības atzinību un dienesta biedru cieņu. Jau pēc neilga laika viņš bija saņēmis seržanta pakāpi, kas bija ļoti augsts statuss. Viņš no armijas neaizgāja, tomēr ik pa laikam tikā ar Olgu. Sieviete bieži apciemoja puiša vecākus, viņa ļoti skuma un ilgojās pēc sava vīrieša.

Tad notika nelaime. Pāvels kārtējo reizi leca ar izpletni, negaidīti sacēlās ļoti spēcīgs vējš un piezemēšanās sanāca ļoti strauja un “cieta.” Pāvels tika aizvests uz slimnīcu, nekavējoties to uzzināja viņa vecāki, taču Olgai neplānoja neko teikt. Tomēr drīz vien Olga sāka nojaust, ka ir noticis, kas slikts, jo Pāvela vecāki sāka kļūt paviam citādi. Olga nolēma pārtraukt uz laiku mācības, lai dotos pie mīļotā, lai saprastu, kas ir noticis.

Pāvels bija ļoti smagā stavokļi. Kad viņš beidzot nāca pie samaņas, viņš ieraudzīja noraudājušos tuviniekus un saprata, ka viņa karjera ir galā. Viņa sapnis palika pilnība nepiepildīts, jo tika paziņots, ka kājas ir tik ļoti smagi traumētas, ka viņš vairs nespēs staigāt. Viņu pārņēma bailes un galvā pazibēja domas : “Kas notiks tālāk? Kā tagad dzīvot? Kā Olga spēs mīlēt invalīdu?”

Dzīve kļuva aizvien grūtāka. Trūka atbalsts un rūpes. Olga viņu sāka apciemot aizvien retāk, izsakoties par to, ka gatavojas ieskaitēm, lai gan sesija bija gandrīz jau noslēgusies. Iemesls slēpās pavisam, kur citur. Visi studiju biedri juta līdzi Olgai un draudzene deva mājienus par jauna vīrieša meklēšanu.

Olga jau sāka šaubīties vai vispār kādreiz spēs mīlēt Pāvelu pēc vairākiem gadiem, bet tagad viņai vēl ir iespēja uzsākt jauna attiecības. Viņa uz saviem pleciem izjutu milzīgu spiedienu. Beigu beigās viņa izlēma beigt attiecības ar Pāvelu. Puisis raudādams visu saprata un palaida viņu vaļā.

Par Pāvela aprūpētaju tika nolīgta jauna meitene vārdā Kristīne. Viņa bija tikai iesācēja, tomēr ļoti ātri visu apguva uz izpildīja. Pāvelam ātri vien Kristīne iepatikās, jo viņa tiešām centās visu izdarīt pēc labākās gribas. Gādība, atbalsts un visa uzmanība palīdzēja notikt brīnumam, kāju pirksi pēc vairākiem mēnešiem sāka kustēties. Pāvels aiz laimes sāka kliegt. Arī vecāki bija ļoti izbrīnīti un laimīgi par paziņoto.

Tomēr ārsti uzstāja, lai puisis noteikti neuzņemas tādu risku un nemēģina staigāt. Tomēr Kristīne viņiem neklausīja un turpināja rūpēties par savu pacientu. Lūk, viņa pirmā soļa mēģinājums, vēl divi soļi un kritiens asistentes apskāvienos.

Pagāja mēneši un Pāvels varēja staigāt ar nelielu klibošanu. Olga to ieraudzījusi, ka viņš pats varēja izkāpt no mašīnas, metās lūgt piedošanu cerībā uz attiecību atjaunošanu. Tomēr, ja nu atkal notiks kas slikts, Olga novērsīsies tāpat, kā toreiz? Turklāt Pāvelam jau ir meitene, par kuru viņš ir vairāk nekā pārliecināts un kuru viņš jau ir iemīlējis no visas savas sirds, par lielo gādību un centieniem viņam palīdzēt.

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

loading...